28
Sun, Apr
0 New Articles

Cesta Básica Etapa Segundu, Ema Ho Saláriu $500 Liu Labele Simu

Produtu Sexta Bazika. Foto, Arkiva SMI.

Flash News

RAEOA-SMI: Kontinuasaun distribuisaun programa Cesta Básica ba etapa segundu ne’ebé Governu planeia atu fahe ba família agregadu sira ne’e sei limita ba ema ho saláriu montante liu ho $500.00 sei liha diretu atu simu subsídiu Cesta Básica refere.

Limitasaun ne’e atu bele fahe duni subsídiu Cesta Básica ne’e ba duni família ne’ebé presiza duni no nesestia tebes atu simu, la’os fahe hanesan tempu dahuluk sira ne’e.

“Kona-ba programa Cesta Básica nia objetivu atu rekopera hikas ekonómia nasaun no ekonómia família nian, no se maka atu benefísia ba programa Cesta Básica etapa dahuluk diferente ho etapa daruak.

“Tanba uluk distibui universál ba ema hotu maibé ida Cesta Basica daruak nian sei limita ba funsionáriu ne’ebé saláriu liu $500.00 ba leten sei la hetan Cesta Básica. Inklui empreza ne’ebé hetan rendimentu liu $500.00 labele hetan”, dehan, Sekretariu Estadu Kooperativa – SEKoop, Elizario Ferreira, wainhira asina MoU ba programa Cesta Básica daruak nia, iha Salaun RAEOA – Oe-Cusse, Segunda, (11/07).

Governu seidauk define loloos funsionáriu públiku no funsionáriu ajente administrasaun ho saláriu liu $500.00 mak laih diretu ba subsídiu refere, maibe funsionáriu ho saláriu menus hosi $500.00 mak bele hetan diretu hanesan ho família agregadu sira seluk hosi simu Cesta Básica hosi Governu.

“Sei limita ba funsionariu ne’ebé salariu funsionariu liu $500.00 ba leten sei la hetan Cesta Básica eseptu saláriu $500.00 mai-karaik iha posibilidade atu hetan”, Elizario, dehan.

Prosesu distribuisaun Cesta Básica ne’e mós halo mudansa katak kompañia sira ne’ebé atu halo distribuisaun sei tuir mekanizmu tenderizasaun, la’os hanesan prosesu dahuluk nian ne’ebé ho sistema ajudikasaun direta.

Mekanizmu ka prosesu tenderizasaun ne’e sei hetan mós involvementu hosi parte instituisaun importante sira mak hanesan Komisaun Anti Korupsaun, Provedória Diretus Humanus no Justisa, AAutoridade Inspesaun no Fiskalizasaun Atividade Ekonómika, Sanitária no Alimentar, I.P hodi garantia transparansia no akuntabilidade.

“Prosesu ne’e dahuluk lei hatete katak ajudikasaun direita maibé ida daruak ne’e lae, por koutasaun ne’e katak tenke liu tenderizasaun ida atu bele kompañia bele kompete, tanba ida ne’e nia pursentu diferente uitoan.

“Ho faze dahuluk entaun atu hare deit ba nesesidade rua ne’e maka prosesu parte koperativa iha koperasaun diak ho KAK, PDHJ no AIFAESA atu oinsa kontrola”,  nia, tenik.

Ho involvimentu instituisaun hirak ne’e, KAK nia servisu atu kontrola prosesu tuir lei ka lae, PDHJ nia servisu maka atu kontrola oinsa ema hotu-hotu iha diretu ka lae nomós parte AIFAESA nia servisu atu kontrola prodútu ne’ebé distribui ba agregadu família kualidade nomós atu asegura ema ne’e simu duni no oinsa kualidade prodútu  nian. (Editór, Guido dos Santos).

 

Pin It

Follow us on Twitter

Sign up via our free email subscription service to receive notifications when new information is available.