Díli-SMI: Prezidente Conselho de Imprensa – CI, Virgílio da Silva Guterres, konsidera jornalista no entrevistadór mídia GMN, Expedito Dias Ximenes, fó sai informasaun hoax ba públiku durante hala’o entrevista ho Prezdente partidu CNRT, Kayrala Xanana Gusmão, iha programa grande entrevista GMN foin lalais ne’e tanba la uza produtu jornalístiku ne’ebé kredivel maibe uza fonte la klaru sai referénsia ba programa refere.
SMI News
OJE 2020 Maioria Foti Hosi Fundu Petrolíferu
Díli-SMI: Proposta Orsamentu Jerál Estadu 2020 ho montante billaun $.1,668 dollar Amerikanu ne’ebé VIII Governu konstitusional propoin hodi re-debate fila fali ohin (15/01) iha Parlamentu Nasional – PN maioria mai hosi fundu petrolíferu nian.
Totál orsamentu billaun $. 1,688 ne’e mai hosi tranferénsia fundu petrolífera hamutuk millaun $999,5, reseita naun-petrolífera hamutuk millaun $336,8, fundu doasaun hamutuk millaun $7,5, fundu empréstimu hamutuk millaun $73, saldu RAEOA-ZEEMS hamutuk millaun $.126,3, no orsan hosi konta tezoru hamutuk millaun $254,3.
Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, liuhosi diskursu iha iha debate jeneralidade, OJE 2020 ne’ebé VIII Governu aprezenta atu finansia programa lima (5) ba tinan fiskal 2020 ne’ebé identifikadu nu’udar perioridade.
“Perioridade Governu ba 2020 liuhosi OJE atu finansia programa VIII Governu Konstitusional iha tinan fiskal 2020, iha seitor 5 mak define ona nu’udar perioridade prinsipál”, dehan, Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak.
Setór perioridade lima ne’e mak hanesan kapitál sosiál, dezenvolvimentu ekonómiku, mellora konktividade nasional, konsolidasaun no hametin seguransa no relasaun esterna, hametin justisa, demokrásia no diretu umanu nian.
Xefe Governu ne’e reforsa katak liuhosi OJE 2020 Governu bele ezekuta ninia polítika dezenvolvimentu ne’ebé define ona iha Planu Estratéjiku Dezenvolimentu Nasional – PEDN. Ho objetivu atu bele halo Timor-Leste sai nu’udar nasaun ne’ebé ho rendementu médiu iha tinan 2030.
Maizumenus %28,4 hosi proposta OJE 2020 sei aloka ba ministériu no instituisaun hodi dezenvolve seitor kapitál sosiál, ne’ebé ho distribuisaun %9,5 ba dezenvolimentu area edukasaun, %13 ba asuntu protesaun sosiál no ba area saude ho %7,3.
Tuir proposta OJE 2020 anterior hamutuk billaun $1,950 no Governu muda ba billaun $.1, 668 ne’ebé konsege redús millaun $228. (Editor, Edy Silva).
Ohin, PN Kontinua Fila Fali Debate OJE 2020
Díli-SMI: Governu Aliansa Maioria ba Progresu – AMP, ohin, Kuarta-feira (15/01) lori hikas fila fali proposta Orsamentu Jerál Estadu – OJE 2020 ba Parlamentu Nasional – PN hodi diskute hafoin Primeiru Ministru - PM, Taur Matan Ruak, deside retira iha loron 3 fulan Dezembru 2019.
Deputadu AMP Kontinua Vota Kontra Pedidu Viajen PR ba Japaun – Indonéziu
Díli-SMI, Membru Parlamentu Nasional - PN hosi Bloku Aliansa Mudansa ba Progresu – AMP kontinua hatudu hahalok vota kontra ba pedidu Prezidente-da-Repúblika, Francisco Guterres ”Lú Olo” hodi hala’o vizita ofisiál ba nasaun Japaun no Indonéziu.
MKOTT Ejize Governu Australia Absolve Kazu Collaery no Witness K
Díli-SMI, Porta-voz Movimentu Kontra Okupasaun Tasi Timor – MKOTT, Tomas “Ato” Freitas, husu Governu Australia atu absolve kazu Bernard Collaery no Witness K ne’ebé dadaun ne’e hetan presekusaun hosi tribunal iha Australia.
PR Fiar Diplomata Timoroan Sira Sei Intensifika Relasaun Internasional
Díli-SMI, Prezidente Republika, Francisco Guterres “Lú Olo” konfia kapasidade diplomata timoroan ne’ebé reprezenta estadu Timor-Leste iha estranjeiru sei halo esforsu oi-oin hodi intensifika relasaun bilateral entre estadu Timor-Leste ho nasaun sira seluk iha mundu.
Konfiansa ne’e hato’o sai liuhosi diskursu PR hafoin fó pose ba embaxadór timoroan na’in tolu (3) ne’ebé atu destaka iha Brasil, Estadus Unidus no Nova Zelandia, iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Tersa, (13/08).
Nomeasaun diplomata timoroan na’in tolu hanesan Olimpio Branco, ba emabaxadór iha Brasil, Isilio Coelho, emabaxadór ba Estadu Unidus Amerika no Lsualdo Gaspar, sai embaxadór iha Nova Zelandia ne’e bázea ba Dekretu Prezidente Repúblika númeru 36/2019, 37/2019 no 38/2019.
Diplomata timoroan na’in 3 ne’e ho esprénsia ne’ebé naton iha relasaun internasional nomós nu’udar funsionariu Ministeriu Negosiu Estranjeiru no koperasaun iha tinan barak nia laran.
“Haree ba esperiénsia tinan barak Embaixadór na’in-tolu iha relasaun internasionál. Prezidente Repúblika konfia katak diplomata sira sei intensifika liu relasoens bilaterais Timor-Leste ho nasaun refere”, dehan Xefe Estadu ne’e.
Embaxadór Olimpio Branco, iha dezembru 2002 to’o setembru 2005 indijitadu nu’udar Vise-Ministru Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun Timor-Leste. Tinan 2005-2010 sai Embaixadór Timor-Leste ba Repúblika Popular da China no tinan 2012-2016 sai Embaixadór Timor-Leste ba Repúblika Kuba.
Olimpio ho kualifikasaun no nivél estudu mak hasai Kursu Tékniku Agikultura iha Institutu Agrário de Chimoio, iha Mosambique no konklui estudu universitáriu iha área Relasaun Internasionais no Diplomasia iha Mosambique.
Iha parte seluk, Isilio Coelho, iha esperensia serbisu hanesan hosi tinan 2003-2007 hetan kargu nu’udar Konselleru ba Embaixada Timor-Leste iha Lisboa. Tinan 2011, nu’udar Embaixadór Timor-Leste ba Japaun. No, dadaun ne’e asume kargu nu’udar Diretór Jerál ba Asuntus Bilaterais iha Ministériu Negosiu Estranjeiru e Kooperasaun.
Isilio ho lisensiadu iha Relasaun Internasional no Siénsia Polítika iha Universidade Nova de Lisboa, Portugal no remata grau Mestre iha Seguransa Internasional e Governasaun Global iha Universidade de Londres, Reinu Unidu.
Nune’e mós, Lisualdo Gaspar, dezde tinan 2005-2008 hetan knár nu’udar Segundu-Sekretáriu iha Embaixada Timor-Leste iha Camberra. Entre 2011 no 2015 hala’o funsaun nu’udar Chefe de Delegasaun Timor-Leste iha negosiasaun ho Indonézia kona-ba fronteira trestre. Molok ne’e, hala’o knaar nu’udar Diretór ba Sudeste Asiátiku e Oceánia.
Nia ho nivél edukasaun lisensiadu iha Agropekuariu iha Universidade Nasional Timor-Lorosa’e. Hasai kursu Mestradu iha Administrasaun Públika iha Australian National University (ANU).
Dilplomata Olimpio Branco, Isilio Coelho no Lisualdo Gaspar, nu’udar funsionáriu Ministériu Negósiu Estranjeiru ho tinan naruk iha karreira diplomasia. (Editor, Lariwa).
Rezultadu Monitorizasaun CI Indika Mídia Kontinua Halo Infrasaun Étika
Díli-SMI, Tuir rezultadu monitorizasaun Conselho de Imprensa de Timor-Leste – CI-TL hahu hosi fulan Janeiru to’o Marsu 2019 identifika katak mídia nasional kontinua halo infrasaun ba Kódigu Étika Jornlístiku - KEJ iha publikasaun prodútu jornalístiku nian.
Reduz Krime, PN Sadik Governu Kria Empregu 60.000 Kada Tinan
Díli-SMI, Membru Parlamentu Nasional hosi V lejizlatura sadik Governu labele bosok maibe realiza promesa kona-ba atu kria kampu serbisu rihun nee nolu (60.000) kada tinan ba timoroan hodi bele reduz krime iha rai-laran.
PSIK Laiha Kapasidade Investiga Identidade Falsu iha Facebook
Díli-SMI, Instituisaun Polísia Siéntifiku Investigasaun Kriminal (PCIC – Sigla Portugues) ne’ebé establese iha tinan 2014 rekuiñese seidauk iha kapasidade rekursu umanu ne’ebé naton hodi halo investigasaun konta deskuiñesidu (ID falsu) iha media sosiál hanesan Facebook.
SEII Krítika Mídia Menus Kobertura Atividade Feto
Díli-SMI, Governu liuhosi Sekretária Estadu ba Igualdade no Inkluzaun – SEII, kritika mídia nasionál laiha sensivél ba jéneru tanba maioria publikasaun foka ba atividade mane nian kompara ho atividade feto ne’ebé mós importante iha konstrusaun estadu.
PNTL Sei Prende Kareta Estadu iha Selebrasaun Loron Páskua
Díli-SMI, Instituisaun Polísia Nasional Timor-Leste – PNTL sei sei halo pasa-revista ba transporte públiku hodi prende kareta no motor Governu nian ne’ebé halo movimentu durante loron feriadu selebrasaun paskua nian wainhira laiha dokumentu autorizasaun hosi instituisaun ka superiór sira.
Governu Sei Selu Projetu Infra-estrutura 142 Tuir Rezultadu Inspesaun ADN
Díli-SMI, Governu liuhosi Ministériu Obras Públikas – MOP sei halo pagamentu ba kompañia sira ne’ebé hetan kontratu hodi ezukuta projetu infra-estrutura ne’ebé tuir rezultadu inspensaun hosi Ajensia Dezenvolimentu Nasionál – ADN hodi garante kualidade projetu refere.